26/06/2025
Sodi par nelikumīgu dzīvnieku tirdzniecību joprojām ir bezzobaini.
Lai mazinātu negodprātīgu dzīvnieku pavairošanu, Latvijas Veterinārārstu biedrība ir nosūtījusi vēstuli Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, Tieslietu un Zemkopības ministrijai ar atkārtotu lūgumu palielināt sodus negodīgiem suņu un kaķu pavairotājiem, kas gūst peļņu no nelikumīgas dzīvnieku tirdzniecības, kā arī šādu dzīvnieku pircējiem. Daudzskaitlīgās dzīvnieku konfiskācijas no negodprātīgiem pavairotājiem liecina, ka sodi joprojām nav pietiekami bargi, lai atturētu no šī rūpala.
Lai gan Latvijas Veterinārārstu biedrībai 2023. gadā jau izdevās pārliecināt Saeimu par sodu paaugstināšanas nepieciešamību, tomēr toreiz deputāti nebija gatavi radikālākam lēmumam par tādu naudassodu apjomu, kas būtu pietiekami bargi salīdzinājumā ar gūstamo peļņu no dzīvnieku pavairošanas un tirgošanas.
Pēdējos mēnešos sabiedriskajos medijos ir izskanējusi informācija par vairākiem kliedzošiem gadījumiem, kad Pārtikas un veterinārais dienests konstatējis mājas (istabas) dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpumus un izņēmis dzīvniekus, kas turēti nepiemērotos apstākļos ar mērķi gūt peļņu tos pavairojot un pārdodot.
Dzīvnieku aizsardzības likuma 53. pants esošajā redakcijā nosaka, ka (1) Par mājas (istabas) dzīvnieku atsavināšanas noteikumu pārkāpšanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai līdz četrdesmit četrām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no sešām līdz astoņdesmit četrām naudas soda vienībām. Negodprātīgi dzīvnieku pavairotāji ir gatavi samaksāt salīdzinoši niecīgo sodu, ko pašlaik paredz Dzīvnieku aizsardzības likums, jo pat tādā gadījumā viņu peļņa no nelikumīgas dzīvnieku tirdzniecības ir ievērojama.
LVB pieprasīja palielināt sodu fiziskai personai no tobrīd 110 eiro līdz 1750 eiro, bet juridiskai personai no 210 eiro līdz 3000 eiro, jo uzskatīja, ka tas krietni mazinātu dzīvnieku pavairotāju negodprātību. Tomēr deputāti lēma par būtiski maigākiem sodiem.
Latvijā uzdarbojas gan vietējie pavairotāji, kuri antisanitāros apstākļos burtiski ražo kucēnus un tirgo tos ar zem atļautā vecuma un bez atbilstošas dokumentācijas, gan nelegālo pārpircēju rūpals, kas lēti iegādātus pārrobežu nezināmas izcelsmes un apšaubāmas veselības kucēnus pārdod kā Latvijā dzimušus šķirnes suņus. Lai gan likums nosaka, ka no ārzemēm atļauts iegādāties tikai tādu suni, kura vecums ir vismaz trīs mēneši un 21 diena (no trešajām valstīm vedot dzīvniekam jābūt vismaz 7 mēnešus vecam), nelegālie darboņi ļoti mazus kucēnus ieved kontrabandas ceļā un cenšas notirgot pēc iespējas jaunākus, uzrādot viņus kā Latvijā dzimušus. Diemžēl veterinārārsti krāpniecību konstatē tikai tad, kad pircējs saslimušajam kucēnam spiests meklēt neatliekamo palīdzību, lai glābtu viņa dzīvību.
