24/11/2025
Nereti domājam - kādēļ mums sāp vairāk, kā tiem, kam būtu jāstāv un jākrīt par savu draugu?… Vai mēs esam citādāki cilvēki? Vai mums ir citādāka sirds, citādākas asinis, citādāka vieta pasaulē? Jebkurš cilvēks taču mīl, jūt, pārdzīvo, skumst, priecājas - izjūt visas tās pašas emocijas. Taču kādēļ tik atšķirīgi tiek pieņemti lēmumi, jo īpaši tādi, kas pilnībā ietekmē kāda cita, ne tikai pavisam parastas iespējas, bet arī iespējas DZĪVOT? Vienkāršu atbalstu cerībai DZĪVOT!
Šis jautājums, protams, paliek bez atbildes.
Reiz arī viņš maza kaķēna izskatā kādam tik ļoti “iekrita sirdī”, un ieguva ģimeni un savas mājas. Dzīvojis, droši vien paša kaķaprāt, diezgan bezrūpīgu dzīvi - saņēmis glāstus, ēdienu, brīvību klejot, kur “daba” (testosterons) sauc, gan jau arī kaķu dāmu atzinību - skaists, plecīgs un maiga rakstura. Tāpat sava maigā rakstura dēļ noteikti saņēmis uzmanību arī no savās gaitās sastaptajiem svešiniekiem, vairumā gadījumu - pozitīvu. Un kas gan par to, ka nācies “pavicināt dūres” starp sugas brāļiem, vai skriet ko kājas nes no kāda kaķus nemīloša suņa - tas adrenalīns jau piedien īstenam mačo!
Diemžēl, maigais raksturs un lielā uzticēšanās cilvēkiem, no kuriem visumā pieredze bijusi runcim tīkama, šajās dienās izspēlēja ļaunu joku…
Runcītis, pēc pāris dienu prombūtnes nezināmā virzienā, mājās pārnāca, precīzāk - pārlīda, ļoti sliktā izskatā. Tas neturējās kājās, gāzās, šķieba galvu un bez mitas ņaudēja. Dienu vēlāk saimnieki to aizveda uz veterināro klīniku, kur kaķīti pieņēma bez rindas, izmeklēja un pieņēma lēmumu atstāt uz novērošanu un stabilizāciju. Bija skaidrs viens - kaķītis ir guvis traumu, traumas lokalizācija - pakausis (tieši šajā vietā atrodas centri, kas atbild par līdzsvaru un dzirdi). Tāpat, apskatot, novērojot, ir tikai viens secinājums - kaķītis ir sasperts. Kāds viņa uzticēšanos izmantoja un truli, bez emocijām (vai varbūt ar ļaunu prieku?) spēra kaķītim pa galvu…
Šodien arī saimnieki no kaķīša atteicās. Tā pašreizējais stāvoklis un izmaksas bija pārāk liels slogs, un kaķītis palika viens kā pirksts pasaulē.. Lai gan nē, viņam pēdējās dienas un arī šobrīd ir atbalsta komanda, kas viņu samīļo, ārstē un ļauj justies drošībā, kas joprojām tic, ka viņam izdosies atkal nostāties stabili uz kājām un sveicināt pasauli ar savu bezgala jauko raksturu un mīlestību pret visu un visiem!
No šodienas runcītis ir mūsu aizbildniecībā, un mēs ar dakteriem vēl pacīnīsimies, jo viņš noteikti to ir pelnījis, un ļoti saprotoši pacieš visas manipulācijas, neskatoties uz savu stāvokli, prasa uzmanību un sniedz savu uzmanību ikvienam, kurš to uzrunā! Jo ticam, ka ir vajadzīgs mazliet laiks, mazliet pacietības, rūpju un mīlestības, lai runcīša stāsts būtu ar LAIMĪGĀM beigām! ❤️
Šajā gada tumšajā laikā mums neklājas viegli, jo aprūpē ir prāvs pulciņš kaķu un suņu, un citu dzīvnieku, no kuriem lielākā daļa visticamāk ir pie mums savās pēdējās mājās, būdami seniori vai hroniski sirdzēji, šobrīd rūpes par kaķīti uzņēmāmies nedaudz nepārdomāti..
Tādēļ ceram un lūdzam atbalstīt šo ceļu, kurā esam solījuši paieties kaķītim līdzi! 🙏🏻
TUTTI PALĪDZĪBA DZĪVNIEKIEM”
Ziedojumu konts:
AS, “Swedbank”,
LV30HABA0551028417276
Reģ.Nr. 40008159739
Mērķis: Mīļrunča cerībām